Šī Saulgriežu eseja un vadītā meditācija ir iedvesmota no Laozi Dao De Dzjin 15. nodaļas. Tā aicina uz brīdi apstāties, ļaut prātam kļūt dzidram un ieklausīties dzīves dabiskajā ritmā.
Rietumu tradīcijā Saulgriežus bieži uztveram kā vienu īpašu nakti. Taču Senajā ķīniešu sezonālajā kalendārā, kuru veido 24 sezonas, šis ir garāks pārejas periods. Pilnbrieda enerģija turpinās vēl aptuveni divas nedēļas pēc Saulgriežiem, kuru tieši tā arī saucam Vasaras Saulgriežu sezona 夏至 (21.06. - 6.07.), līdz sāksies sezona Mazais karstums 小暑.
Šīs laiks nav tikai par gaismas svinēšanu. Tās ir par spēju apstāties un ieraudzīt, kas patiešām ir izaudzis, tapis, radies mūsu dzīvē kopš Ziemas Saulgriežiem. Tas ir laiks, kad daba vēl atrodas pilnbriedā, bet tajā pašā laikā nemanāmi sākas ceļš uz gada otro pusi.
Viss, kas pavasarī tika iesēts, tagad ir redzams.
Koki ir salapojuši.
Pļavas zied.
Dienas ir garas.
Taču tajā pašā laikā jau ir sācies pavisam cits cikls.
Tieši maksimālajā Jan (陽) enerģijas laikā piedzimst pirmais Jiņ (陰).
Pirmā gada puse bija vairāk par radīšanu.
Par kustību.
Par izplešanos.
Par to, ko devām pasaulei.
Tagad pamazām sākas otrā gada puse.
Laiks, kad dzīve aicina ne tik daudz radīt vēl vairāk, cik ieraudzīt, ko no visa radītā patiešām vēlamies nest sev līdzi.
Gada otrā puse līdzsvaro pirmo, jo tas ir kā saņemšanas enerģiju atraisīšanās stāsts.
Kas spēj ļaut duļķainajam mierā nosēsties, līdz tas kļūst dzidrs?
Kas spēj tik ilgi palikt kustībā, lai dzīvība pati sāk mosties?
孰能濁以靜之徐清？
孰能安以久動之徐生？
Shú néng zhuó yǐ jìng zhī xú qīng?
Shú néng ān yǐjiǔ dòng zhī xú shēng?
Laodzi, Dao De Dzjin, 15. nodaļa
Šim rakstam pievienota arī īsa vadītā meditācija, kuru vari noklausīties noslēgumā.
Saulgrieži ir pilnbrieda laiks.
Diena sasniedz savu lielāko garumu. Dabā viss ir pilns dzīvības – ziedi, koki, putnu balsis un vasaras smarža.
Taču šis pilnbrieds nav tikai ārpus mums.
Tas ir arī brīdis, kad uz mirkli varam apstāties un paskatīties, kas pa šo gadu jau ir radies un nobriedis mūsos.
Nevis steigā plānot nākamo.
Bet ieraudzīt esošo.
Laodzi nedod padomu.
Viņš uzdod divus jautājumus.
Nevis ko darīt.
Bet kā būt.
Kas spēj ļaut duļķainajam mierā nosēsties, līdz tas kļūst dzidrs?
Mēs bieži cenšamies panākt skaidrību.
Domājam vairāk.
Analizējam vairāk.
Meklējam vēl vienu grāmatu, vēl vienu sarunu, vēl vienu atbildi.
Taču jo vairāk maisām ūdeni, jo grūtāk saskatīt tā dibenu.
Dažreiz skaidrība neatnāk tāpēc, ka esam atraduši pareizo atbildi.
Tā atnāk brīdī, kad uz mirkli pārstājam maisīt ūdeni.
Mēs dzīvojam laikā, kurā nepārtraukti vērtējam.
Par karstu.
Par aukstu.
Līst.
Pārāk saulains.
Pārāk vējains.
Par daudz darba.
Par maz laika.
Par daudz pienākumu.
Par maz iespēju.
Gandrīz nemanot pretošanās kļūst par ieradumu, par praksi
It kā dzīvei būtu jākļūst citādai, lai mēs beidzot justos mierā.
Taču daba nestrīdas ar sevi.
Saule necenšas spīdēt vairāk, nekā nepieciešams.
Lietus neatvainojas, ka ir atnācis.
Vējš nejautā, vai šodien ir gaidīts.
Katrs dara savu darbu.
Katrs ir daļa no viena veseluma.
Varbūt arī mēs varam uz brīdi pārstāt strīdēties ar to, kas jau ir.
Otrs Laodzi jautājums ir ne mazāk dziļš.
Kas spēj tik ilgi palikt kustībā, lai dzīvība pati sāk mosties?
Cik bieži mēs cenšamies sevi piespiest?
Kļūt labākiem.
Gudrākiem.
Mierīgākiem.
Stiprākiem.
Taču īstā izaugsme reti notiek ar piespiešanu.
Tā notiek tad, kad mēs pacietīgi turpinām savu ceļu.
Soli pēc soļa.
Dienu pēc dienas.
Praksi pēc prakses.
Un kādā brīdī ar pārsteigumu atklājam, ka kaut kas mūsos jau ir mainījies.
Ne tāpēc, ka mēs to būtu piespieduši.
Bet tāpēc, ka esam tam devuši laiku.
Dzīvība mostas pati.
Varbūt tieši tāpēc Saulgrieži ir tik īpašs laiks.
Ne tāpēc, ka vienā dienā viss mainās.
Bet tāpēc, ka šajā pilnbriedā kļūst vieglāk ieraudzīt to, kas jau ilgu laiku klusām ir audzis.
Ja vēlies, atrodi šonedēļ tikai dažas klusuma minūtes.
Nepārdomā nākamo projektu.
Neplāno nākamo mērķi.
Nepārkārto savu dzīvi.
Vienkārši apsēdies.
Elpo.
Paskaties.
Kas tavā dzīvē pa šo pusgadu ir uzziedējis?
Kas ir izaudzis, pat ja to līdz šim nebiji pamanījis?
Par ko vari būt pateicīgs?
Un ko vēlies turpināt kopt gada otrajā pusē?
Dao māca, ka dzidrums nav jārada.
Tas atklājas.
Dzīvība nav jāpiespiež mosties.
Tai ir jādod telpa.
Varbūt tieši tā ir Saulgriežu lielākā dāvana.
Nevis vēl kaut ko sasniegt.
Bet uz mirkli pārstāt traucēt tam, kas tevī jau klusām briest.
Lai šis pilnbrieda laiks atnes tev mieru, dzidrumu un uzticēšanos dzīves dabiskajam ritmam.
Priecīgus Saulgriežus!
Ja šobrīd vari sev uzdāvināt vēl dažas klusuma minūtes, turpini ceļu ar meditāciju.
Ja šī eseja tevi uzrunāja, iespējams, tevi ieinteresēs arī citas pārdomas un meditācijas par Dao, Taidzi un piecu elementu ritmu.
Ja vēlies uzsākt Taidzi praksi, aicinām pievienoties
Mācamies Seno garo vairāk kā 108 kustību sekvenci
Piemērots iesācējiem - nav nepieciešamas priekšzināšanas
Autors: Evita Kristapsone.
Copyright (c) 2026 taidzi.lv
pārpublicējot atsauce obligāta